LBH 2016.-2018. gada darbu sezona ir noslēgta. 2019. gadam plāni jau iezīmēti. Paldies visiem mūsu biedriem, kuri ir ar mums, lai ar šajā foto nav “ietrāpījušies” :). Paldies mūsu biedrības draugiem un atbalstītājiem!
Lai arī kur mēs būtu un no kurienes nāktu, mīlestība mums ir viena – LATVIJA! Un tā, kā neredzams pavediens satur mūs kopā un savelk ciešāk. Vai tā Rīga, Stokholma, Štutgarte, Frankfurte vai Hamburga – kilometriem nav nozīmes, jo sirdssiltuma ceļš nav kilometros mērāms.
“Brēmenes bērni” un Hamburgas bērnu ansamblis “Austrumiņš” piedalās Latvijas institūta akcijā "Svinam LV100 rakstainos cimdos".
Laikā, kad visa Latvija un Latvijas piederīgie aktīvi piedalījās vēlēšanās, Vācijas Ziemeļos Vismāras ostā piestāja Latvijas Nacionālo Bruņoto Spēku (NBS) kara kuģis M-08 “Rūsiņš”. Latviešu biedrībai Hamburgā bija ekskluzīva iespēja iepazīties ar kuģi īpaši rīkotā ekskursijā.
Varētu teikt, ka Hamburgas iecirkņa vēlētāju aktivitāte nav īpaši mainījusies kopš 2014. gada, kad savu izvēli Hamburgā veica 219 Latvijas pilsoņi. Šajās, 13. Saeimas vēlēšanās, savu balsi Hamburgā atdeva 290 balstiesīgo, bet jāatzīmē, ka to vidū bija kara kuģa “Rūsiņš” komanda 50 karavīru sastāvā.
Berlīne, 22.septembris – pārstāvji no 12 latviešu organizācijām Vācijā, pēc Latvijas vēstnieces Vācijā Ingas Skujiņas aicinājuma, sabrauca uz ikgadējo tikšanos Latvijas vēstniecībā Berlīnē.
77 dalībnieki – rezultāts pārsniedzis mūsu piesardzīgi plānoto. Arī mazliet riskantā uzdrīkstēšanās rīkot pasākumu ne mūsu ierastajā teritorijā – Hamburgā, ar jau zināmu apmeklētāju loku, ir attaisnojusies. Ieguvēji esam visi – gan Brēmenes latvieši, gan mēs-organizatori, gan arī visi pasākuma dalībnieki.
Septembrī devāmies izbraucienā, lai apskatītu vietu, kur reiz 1947. gadā Baltijas Universitātē mācījās vairāk kā 1000 trimdas baltiešu (lielākā daļa bija latvieši). Vēl paspējām redzēt pēdējo no Pinebergas kazarmu ēkām – tās aiziet vēsturē, nākotne nāk ar Parka pilsētu Eggerstedt.
Lai ar 2018. gada Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētki Rīgā nu jau izskanējuši, mūsu Dziesmu svētku sajūta nebeigsies nekad. Tā ir atnākusi uz palikšanu! Katram ar savu īpašo laimības mirkli – notvertu, izdziedātu un savās atmiņās ieslēgtu.
“Šodien arī es esmu Latvija” – tā 16. jūnijā, atklājot Jāņu ielīgošanu Bargtehaidē, teju 300 sapulcējušos svētku dalībniekus uzrunāja Bargtehaides draudzes mācītājs Jans Rossmaneks, aicinot ikvienu šodien kļūt par daļiņu no Latvijas, kopā vienojoties Latvijas valsts simtgades vēstījumā “Es esmu Latvija”.
Latvju danču Hamburgā pirmā sezona noslēgusies! Danču un rotaļu skaits, kā arī dancotāju pārliecība par soļu pareizību un līdz ar to arī prieks par dancošanu ir auguši. Un mēs jau ar nepacietību gaidām jauno sezonu, kas sāksies augustā!
Svētdiena, 20. maijs – kuģu sveicināšanas diena! 😊 Dodamies braucienā gar Elbas krastu Ziemeļjūras virzienā uz vietu, ko sauc par Willkomm-Hӧft. Šeit Hamburga sveicina kuģus, kuri ienāk Hamburgas ostā, un novēl labu ceļu vēju tiem, kuri, izbraucot no ostas, dodas atpakaļ tālās jūrās.
5. maijs Hamburgā - 4 stundas un 33 kilometri ar riteņiem izbraucot Latvijas robežas kontūru. Četri tālākie Latvijas punkti dienvidos, austrumos, ziemeļos un rietumos atrasti arī Hamburgā.
Pavasaris Hamburgā ir viens no skaistākajiem gadalaikiem, kad visapkārt zied un smaržo. Tā iedvesmoti spontāni izlēmām sanākt kopā uz Baltā galdauta svētkiem 4.maija pievakarē, lai svinētu kopā būšanu un ar latviešu dziesmām pieskandinātu Štadtparku.
Kopā dziedāšana uzlādē un dod spēku! To arī mēs, Hamburgieši, esam piedzīvojuši, dziedot Ziemeļvācijas Latviešu jauktajā korī. Kopā dziedam un kopā turam īkšķus, lai mūsu sapnis piedalīties šīs vasaras Dziesmu svētkos piepildās!
Sākoties pavasarim, arī mūsu Latvju dančos Hamburgā manāms vieglums un prieks. Tā mēs dancojām martā.
17. februāra diskusiju vakars Hamburgā. Vaicājām, kā svešvalodas ietekmē latviešu valodu, kā tā mainās, kādā virzienā un kādēļ. Cik gan latviski vai nelatviski mūsu valoda skan te Vācijā?
Maz bilžu, bet daudz prieka, smieklu un viegluma... tā varētu raksturot mūsu šī gada pirmo danču vakaru 22.februārī!
Dzīvojot šeit Vācijā, latviešu valodas apguve bērniem gulstas lielā mērā tikai uz vecāku pleciem. Vai mans bērns runās latviski? – tas būs atkarīgs no vecāku gribasspēka, mērķtiecības, pacietības un zināšanām, kā rīkoties attiecīgajā situācijā. Šī bija galvenā sarunu tēma seminārā “Es gribu būt latvietis“, kurš sestdien, 17.februārī norisinājās Hamburgā.
“Mammu, kāpēc man jārunā latviski?” jautā mans dēls, piebilstot, “mēs taču dzīvojam Vācijā, te jārunā vāciski.”
Dančus var dejot gan šādi, gan tādi, bet uzgriezt danci pie "dzīvās mūzikas" - tas, nenoliedzami, ir baudījums katram dancotmīlētājam.
Ar mums latviešiem, kā ar tām bitītēm - tā īsti nekad neko nevar zināt – kad mēs labāk maliņā, tādi klusi un rāmi, bet kad atkal - ar visu švunku, tā lai rīb pa īstam!