Tieši tik dienu nelokāmas apņēmības, ticības mūsu Ziemeļvācijas latviešu kora vienotajai balsij, mīlestības pret dziesmu un klusas cerības, ka spēsim, ka mums izdosies!
Lai ar 2018. gada Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētki Rīgā nu jau izskanējuši, mūsu Dziesmu svētku sajūta nebeigsies nekad. Tā ir atnākusi uz palikšanu! Katram ar savu īpašo laimības mirkli – notvertu, izdziedātu un savās atmiņās ieslēgtu.
Kāds pirmo reizi izdzīvoja Latvijas dižkora skanējuma skurbinošo spēku; kāds domāja par mājām un mājupceļu, raugoties Piena ceļā naksnīgajās Mežaparka debesīs; kāds klusi lūdza, lai atpestī no ļauna, bet cits ar dziesmu pauda savu spītu un rādīja dūri tiem, kuri to pelnījuši.
Cik mums zināms, no Hamburgas un tās apkārtnes šajos Dziesmu un deju svētkos kopā piedalījās 11 dalībnieki – dziedātājas un dziedātāji (lielākā daļa Ziemeļvācijas Latviešu jauktā kora sastāvā).
Šo Dziesmu svētku dziesma izdziedāta, lai mūs atkal vienotu 2023. gadā, kad Dziesmu svētku tradīcija svinēs savu 150. gada dienu.
Info par svētkiem
XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki norisinājās Rīgā no 2018. gada 30. jūnijam līdz 8. jūlijam. Tajos kopumā piedalījās 43 219 dalībnieki no visas pasaules. Kopā 2411 ārvalstu latvieši, kas piedalās 84 kolektīvos (58 no tiem ir no Eiropas). Svētkos darbojās vairāk nekā 1350 brīvprātīgo.
Nedēļas laikā 65 pasākumus 25 norises vietās klātienē apmeklēja ap 500 000 cilvēku. Noslēguma koncertā “Zvaigžņu ceļš” Mežaparka Lielajā estrādē bija 67 253 cilvēku, tajā skaitā 16 500 dziedātāju.
LTV tiešraides skatījās 23 pasaules valstīs: lielākā interese no ASV, Lielbritānijas, Vācijas, Kanādas, Īrijas. Tālākās vietas – Peru, Taivāna u.c.
LMT straumes saturu skatījās 61 pasaules valstī: lielākā interese no Lielbritānijas, Vācijas, Norvēģijas, ASV. Tālākās vietas - Argentīna, Kambodža, Taizeme.
Avots: Latvijas Nacionālais kultūra centrs, preses relīze
Autore: Zane Valtere