Cik gan labi, ka mums ir tādi brīnumu brīži, kad visas likstas un rūpes kaut uz mirkli atkāpjas! Tas brīdis, kad pakrūtē ietrīsas bērnības dienu prieks un acis iemirdzas īstenā laimībā. Tas ir brīdis, kas nešķiro lielos un mazos, vecos un jaunos. Brīdis, kad visi kopā klusi izdziedam “Klusa nakts, svēta nakts”, darinām rotājumus un greznojam eglīti; kad varam smiet, diet un rotaļās iet un satraukuma pilni sagaidīt Ziemassvētku vecīti ar lielo dāvanu maisu.
Cik gan labi, ka mums no tuvākas un tālākas Hamburgas apkaimes ir tā laime dota - mūsu vidū ir darbarūķi ar Ziemassvētku sajūtu un prieka uzburšanas recepti azotē. Receptē darāmo darbiņu gana daudz, bet kad tie paveikti ar sirsnību, mīlestību un dāvināšanas prieku, tad mēs visi varam satikties tādā brīnišķīgā pasākumā kā "Rakstainie Ziemassvētki", kurus šī gada 10.decembrī sagaidījām Ellerau ciemā pie Hamburgas.
Vai tas būtu svētbrīdis ar mācītāju Tāli no Berlīnes, Ivetas sarūpētās dāvaniņas un “Vecīša cimdiņa” pasakas uzvedums, Lāsmas darinātās dekorācijas, Zanes vadītās rotaļas vai Sanda un Zinta stiprās rokas, gādājot par eglīti un paveicot citas vīru lietas; vai arī karstvīns, citi gardumi un svētku krāšņumi, par kuriem padomāja Anda un Kai, vai pat Ziemassvētku vecītis no pašas Lībekas, kuru parastās dienās gan dēvē par Valdi.... Tie visi ir labie darbiņi no sirds uz sirdi! Un par sirdsdarbiem neviens “Paldies!” nav par lielu. Paldies! Paldies! Paldies!...
Teksts: Zane Valtere
