Baltā galdauta svētki Hamburgā

Ko latvieši svin 4.maijā?

Visi latvieši zina, cik nozīmīgs ir 18. novembris. Visiem ir skaidrs, kas ir Jāņi, ko dara Lieldienās un ko Ziemassvētkos, Māmiņdienā vai Vecgada vakarā. Mums visiem ir kopīgi vai katram individuāli rituāli šajās svētku dienās. Vairums zina arī to, ka Latvijā 4.maijs ir brīvdiena, jo tie ir valsts svētki. Dzīvojot ārpus Latvijas, tā sauktajā diasporā, mums gan šī diena nav brīvdiena, tomēr tā tāpat ir svētku diena. Arī diasporā līdzīgi kā Latvijā pēdējā laikā esam sākuši to tā “pa īstam atzīmēt”, veidojot jaunas tradīcijas, jaunus rituālus, apzinoties, ko un kāpēc mēs šajā dienā svinam. Mēs atceramies un pieminam dienu, kad 1990. gadā tika atjaunota Latvijas Republikas neatkarība. Tā ir diena, kad vēlreiz varam apzināties savu piederību Latvijas tautai un Latvijas valstij, apzināties savu atbildību un pienākumus.

 

Arī savā svētku uzrunā Latviešu biedrības Hamburgā priekšsēdētāja Zane Valtere aicināja kopā sanākušos būt aktīvākiem un iesaistīties Latvijā notiekošajos procesos – “...Pēc 29 gadiem beidzot ir laiks ļaut pieaugt arī mūsu Latvijai un mums - tai līdzi. Lai ar savu ikdienu mēs pavadām šeit Vācijā, mēs tomēr varam "atgriezties". Atgriezties ar saviem vārdiem un darbiem - neesot vienaldzīgiem pret Latvijā notiekošo, bet iesaistoties. Savā attieksmē atgriežoties ar nobriedušu latvieša pašapziņu. Tādu, kurš apzinās, ka vienīgi Latvija kā valsts ir jebkura latvieša īstenās mājas, sirdsbalss spēks un latvietības nākotnes avots.”  

Īpašs mielasts ar Latvijas prezidenta dāvināto rupjmaizi

Šogad Hamburgā latvieši pirmo reizi sapulcējās plašākā pulkā, lai kopā atzīmētu šo nozīmīgo dienu. Uz galdiem klājām baltus galdautus, rotājām tos ar bērzu zariem un, piedaloties visiem dalībniekiem, sagādājām svētku mielastu. Goda vietu mielasta galda vidū ieņēma Latvijas Republikas prezidenta Vējoņa vestais rupjmaizes klaips, ko viņš savā vizītes laikā Vācijā uzdāvināja Hamburgas latviešiem.  

Visas paaudzes vienkopus

No aptuveni 900 Hamburgā dzīvojošajiem latviešiem šajos svētkos piedalījās teju 70 cilvēki, sākot ar pašiem mazākajiem (tikai pāris mēnešus veciem) un beidzot ar pašiem viedākajiem, kuri 1990. gada maiju un arī daudzus maijus pirms tam paši ir piedzīvojuši un atceras, cik nozīmīgs ir bijis šis datums. 

Latviets esmu, latviets būšu, latviets mūžam palikšu

Atceroties un pieminot 20.gadsimta 80.gadu beigu un 90.gadu notikumus, Hamburgas latvieši vienojās kopīgā dziesmā “Daugav`s abas malas”, kura toreiz, atgūstot Latvijas neatkarību, bija viena no tautas himnām un tika dziedāta ikvienā tautas kopā sanākšanā.

Uz vienu kārtīgu izdancošanos mūs aicināja Latvju danču Hamburgā vadītāja Dina Šreibere. Pozitīvās danču enerģijas “uzlādēti”, aizdancojāmies pat līdz blakusesošajam parkam, kur hamburgiešu latvju danču aplis tika iemūžināts video no putna lidojuma.   

Pašiem mazākajiem viesiem, savukārt, bija sarūpēts rotaļu stūrītis, kā arī latviešu animācijas filma un loterija ar īpašiem Latvijas saldumiem. 

Mīļš paldies mūsu draugiem un atbalstītājiem

Liels paldies Latviešu skoliņai Hamburgā un tās vadītājai Kristīnei Kincius par bērnu stūrīti svētkos.

Paldies sakām arī Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai un Latvijas Republikas vēstniecībai Berlīnē, ar kuru finansiālo atbalstu varēja notikt šie svētki.

Liels paldies mūsu “tehnikas gariņam” - Gerritam Rümpler un “drona meistaram” – Jānim Jonānam.

Sirsnīgs paldies visai LBH aktīvistu komandai! Mēs kopā radām prieku un paliekošas atmiņas! 

 

 

Dina Šreibere un Zane Valtere