Sestdien 2019. gada 2.martā aicinām Latviešu Biedrības Hamburgā (LBH) biedrus doties aizraujošā, interesantā un izglītojošā ekskursijā uz Brēmeni.
Melngalvju nams Rīgā un Melngalvju brālība Brēmenē - vai tos saista kopīgs stāsts? Uzzināsim!
Šir ir īpašs pasākums tikai LBH biedriem! Priecāsimies būt kopā ne tik vien sapulcēs un darbos, bet arī atpūtā! :) Ja vēl neesi mūsu biedrībā, nāc un pievienojies!
Latviešu biedrības Hamburgā biedrus lūdzam pieteikties līdz
26. februārim, rakstot uz e-pastu: projekti@latviesihamburga.de
Par braucienu uz Brēmeni un ekskursiju
- 13:00 Tikšanās Hamburgas centrālajā stacijā. Vilciens Hamburga-Brēmene 13:15.
- 14:24 Ierašanās Brēmenes centrālajā stacijā. Gājiens uz Brēmenes vecpilsētu - 15 minūtes.
- 15:00 Ierašanās “Ludwig Roselius Museum”, Böttcherstraße 6–10, 28195 Bremen
- 15:00 – 16:30 tikšanās ar Latvijas Goda konsulu Brēmenē un Lejassaksijā L.Pepera k-gu, ekskursija
- 16:30 – iestiprināšanās kādā no Brēmenes krodziņiem un kopīgs mājupceļš uz Hamburgu.
Visizdevīgāk ceļošanai ir izmantot “Niedersachsen-Ticket”. Detalizēta informācija par braucienu pēc pieteikšanās.
Par Melngalvju brālību un sudrablietu kolekciju
Rīgas Melngalvjiem bija tradīcija - tirgotājs, kurš vēlējās nest melngalvja vārdu, iestājoties brālībā, dāvināja tai kādu sudraba priekšmetu, kurā iegravēja savu vārdu un dāvanas pasniegšanas datumu. 1915. gadā sudrablietu kolekcijā bija 3400 izsmalcinātu priekšmetu. Pēc postošajiem kariem un varu maiņām Rīgā bija palikuši vien 8 priekšmeti no reiz lielākās sudrablietu kolekcijas Baltijā. Pēc Melngalvju nama atjaunošanas tā toreizējam direktoram mākslas zinātniekam Ojāram Spārītim radās ideja kolekciju atkal atjaunot. Par kolekcijas patronesi kļuva toreizējā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe Freiberga, kura aicināja sabiedrību piedalīties sudrablietu kolekcijas atjaunošanā.
Kā daļa šīs kolekcijas nonākusi Brēmenē? Un kamdēļ tieši Brēmenē? Vai Melngalvju brālība Brēmenē ir reiz varenās 1416. gadā Rīgā dibinātās Melngalvju biedrības /Compagnie der Schwarzen Häupter/ pēctece? Vēstures liecības vēsta, ka par biedriem jeb melngalvjiem varēja kļūt tikai neprecēti vācu izcelsmes tirgotāji un kuģotāji. Interesanti, vai atjaunotā Melngalvju brālība Brēmenē joprojām ievēro šos noteikumus un citus brālības statūtu grāmatā reglamentētos noteikumus – kā ētikas kodeksu, pienākumus un uzvedību svētkos?
Šos un citus jautājumus varēsim vaicāt “Ludwig Roselius Museum” arhivāram un Brēmenes Melngalvju brālības biedram prof. Hansam Albrehtam Koham (Prof. Hans-Albrecht Koch).