Dzīvojot šeit Vācijā, latviešu valodas apguve bērniem gulstas lielā mērā tikai uz vecāku pleciem. Vai mans bērns runās latviski? – tas būs atkarīgs no vecāku gribasspēka, mērķtiecības, pacietības un zināšanām, kā rīkoties attiecīgajā situācijā.
Šī bija galvenā sarunu tēma seminārā “Es gribu būt latvietis“, kurš sestdien, 17.februārī norisinājās Hamburgā.
Jāatzīstas, ka realizējot ideju par šo semināru, gatavojoties tam un izplatot informāciju par tā norisi un anonīmo aptauju, nebijām gluži pārliecināti, vai spēsim uzrunāt un ieinteresēt. Vai ikdienas steigā, vācu valodas un kultūras vidē jautājums par palikšanu latviešos ir vēl aktuāls? Tik aktuāls, lai par to runātu, diskutētu, jautātu un galvenais darītu – ar saviem bērniem runātu latviski?
Nu esam guvuši sev atbildi – tas IR aktuāli un svarīgi!
Uz mūsu aicinājumu aizpildīt anonīmo aptauju par latviešu valodas lietošanu ģimenēs atsaucās 72 ģimenes no visas Vācijas. Lūk respondentu sadalījums par federālajām zemēm:
- Hesene – 14 (Frankfurte - 6)
- Šlēsviga-Holšteina – 12 (Lībeka - 4)
- Hamburga – 11
- Ziemeļreina-Vestfālene – 8
- Lejassaksija – 8 (Oldenburga – 3)
- Bavārija – 5 (Minhene - 3)
- Bādene-Virtemberga - 3
- Branderburga – 3
- Berlīne – 3
- Brēmene – 2
- Saksija – 2 (Leipciga)
- Reinzeme-Pfalca – 1
Paldies jums!
Saīsinātu aptaujas rezultātu apskatu atradīsiet ŠEIT.
Uz semināru “Es gribu būt latvietis” kopā bija sabraukuši 40 dalībnieki ne tikai no Hamburgas, bet arī no Brēmenes, Lejassaksijas, Šlēsvigas-Holšteinas, Hesenes un Bavārijas.
Kas ir dzimtā valoda? Vai tās var būt divas? Kāds ir otrās valodas apguves process? Kas to ietekmē? Kādas ir ar valodas apguvi saistītās problēmas? Kādi risinājumi? – par šiem un citiem jautājumiem mums seminārā stāstīja logopēde Dr.Baiba Trinīte no Latvijas. Dr.Baiba Trinīte ir Liepājas Universitātes vadošā pētniece, docente, Runas un balss laboratorijas vadītāja, kā arī Latvijas Logopēdu asociācijas prezidente un Eiropas Logopēdu asociācijas CPLOL viceprezidente. Par šo tēmu lasījusi lekcijas Diasporu skolotāju kursos Latvijā, Ziemeļeiropas Diasporu skolotāju konferencē Stokholmā, kā arī pie latviešiem Itālijā.
Pēc šīs lekcijas bērnu vecāki atzina, ka ir tik labi apzināties, ka visam, kas notiek šajā nebūt ne tik vieglajā valodas apguves procesā, ir savs skaidrojums. Risinājums ir vienmēr un tas jāmeklē ģimenē kopīgi. Tas meklējams arī attieksmē pret savu zemi, valsti. Dr.Baiba Trinīte uzsvēra, ka mums būtu vērts padomāt, ko un kā mēs savu bērnu klātbūtnē runājam par Latviju. Ja mēs to nopeļam, tad kāpēc gan lai mūsu bērnam būtu motivācija runāt tādas valsts valodā?
Cik daudz un kur latviešu valodai ir vieta ikdienā? Ar kuru no vecākiem bērns runā latviski, ar kuru vāciski – tie ir jautājumi, par kuriem ģimenē jāvienojas kopīgi. Un kā reiz izlemts, pie tā ar jāpieturas! – šādu viedokli savā prezentācijā pauda Laura Ritenberga-Kindere no Augsburgas. Laura ir ne tikai mamma, kuras ģimenē meitiņas aug trīsvalodīgi, bet arī zvērināts tulks un patreiz turpina doktorantūras studijas Latvijā, par savu mērķi izvirzot izpētīt daudzvalodības modeļus un latviešu valodas īpatnības Vācijas diasporā. Lauras stāstījums, pieredze un pētījumu laikā iegūtie piemēri, ļoti spilgti raksturoja reālās problēmas, ar ko bērns un viņa vecāki var saskarties, bērnam augot divvalodīgā vai daudzvalodīgā vidē.
Šajā seminārā daudz kas tika uzzināts un izrunāts, bet tas ir tikai ceļa sākums. Tāpat kā bērna valodiņa, kura ir mūžīgā attīstības procesā, arī šī tēma ir neizsmeļama. Mēs turpināsim diskutēt, jautāt un rast atbildes.
Drīzumā arī taps materiāls par šajā seminārā iegūtajām atziņām. Tas tiks publicēts mūsu mājas lapā www.latviesihamburga.de.
Seminārs tapa ar LR Ārlietu ministrijas atbalstu.
Autore: Zane Valtere