Ar vēstures klātbūtni šodienā – tikšanās ar vēsturnieku Kārli Kangeri

Latviešu biedrības Hamburgā diskusiju vakaros esam apsprieduši dažādas tēmas – izglītojušies Latvijas likumu līkločos, ieskatījušies latviešu glezniecības pasaulē, kā arī pētījuši latviešu valodas “izdzīvošanu” Vācijā vācu valodas ietekmē.

 

Tomēr jāsaka, ka 10. septembra vakars Farnštrāsē atšķīrās no citiem mūsu sarunu vakariem. Mēs runājām par pagātni šodienā. Par lietām, kuras aizsākušās vēsturē līdz ar “lielā brāļa” dzelzs zābaka atnākšanu Latvijā, tam nežēlībā izmīdot latviešu tautu, varas kārē piesūcinot Latvijas zemi un tās cilvēkus ar nodevības, gļēvulības un melu indi tik stipru un paliekošu, ka vēl šodien, 28 gadus pēc Latvijas augšāmcelšanās, mēs sajūtam to plūstam atsevišķu līdzcilvēku vārdos un darbos. 

 

Klausoties šī vakara viesa, vēsturnieka un VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītāja K.Kangera stāstījumā par VDK dokumentu un VDK aģentu kartotēkas, (t.s. "čekas maisu") sarežģīto ceļu līdz to nonākšanai atklātībā, neviļus rodas jautājumi: Kāpēc šo lietu neatrisināja jau 90tajos gados? Kāpēc tikai Latvijā nav noticis “izgaismošanas” process, kurš, lai ar ne bez grūtībām un sarežģījumiem, bet tomēr norisinās Lietuvā, Igaunijā u.c. bijušajās Padomju savienības un tās bloka valstīs? Mēdijos un publiskajā telpā ir atrodami dažādi viedokļi un skaidrojumi, bet jautājums paliek - vai īstas patiesības atbildes mēs jebkad uzzināsim?!    

 

Šī vakara sarunas raisījās ne tikai par VDK jeb čekas melnajiem darbiem Latvijā, bet arī par šī ļaunuma tiekšanos ietekmēt latviešus trimdā. Pārrunājām Eiropas Latviešu jaunatnes apvienības (ELJA, dibināta 1954.g. Annabergā, ‘de facto’ beidza pastāvēt 1994./1995.g.) laikus – kā nekā šajā vakarā mūsu vidū bija arī 3 tās biedri.  Uzzinājām, ka 70tajos gados tika uzsākta sakaru iedibināšana ar padomju Latviju - mākslas un kultūras pārstāvju savstarpēja ciemošanās, izmantojot arī t.s. Kultūras sakaru komitejas starpniecību. Radikāli pretējie uzskati jautājumā par sakaru uzturēšanu ar padomju Latviju tolaik radīja zināmu šķelšanos trimdas latviešu kopībā. Savukārt 80to gadu sākumā, kad bija pierādījies, ka ar Kultūras sakaru komitejas (kas īstenībā bija VDK pakļautībā esoša struktūra, kuras viens no uzdevumiem bija veikt Rietumos esošo latviešu emigrācijas centru dezorganizēšanu) starpniecību nekāda uz atklātības un demokrātiskiem principiem balstīta savstarpēja sadarbība ar Latvijas jaunatni nebūs iespējama, jaunā trimdas paaudze pārtrauca oficiālos sakarus ar Latvijas PSR iestādēm, un uzturēja vienīgi individuālus sakarus ar atsevišķām radoši un politiski aktīvajām personām Latvijā. 

 

Mums, 70to gadu beigās Latvijā dzimušajiem šī vakara sarunu dalībniekiem, daudzi no stāstiem – gan par notikumiem Latvijā, gan – trimdā, bija stāsti par pagātni, par vēsturi. Bet tomēr cik gan stipri vēl šo pagātnes rēgu klātbūtni mēs jūtam šodienā! Vai mūsu bērnus šīs prātu un garu kropļojošās vēsmas vairs neaizsniegs?  – par to atbildību nesam mēs paši. Un jau šodien!     

 

 

Kārļa Kangera līdzatvestās grāmatas, ar kurām varējām iepazīties: 

 

  • No NKVD līdz KGB. Politiskās prāvas Latvijā: 1940-1986. Noziegumos pret padomju valsti apsūdzēto Latvijas iedzīvotāju rādītājs. Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts, 1999,  Līdzautors – dr.hist Kārlis Kangeris
  • "Lielais Brālis Tevi vēro: VDK un tās piesegstruktūras" 4.sējums. LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisijas rakstu krājums, 2017. Līdzautors – dr.hist Kārlis Kangeris

Daži fakti par "čekas maisiem"

  • 1991. gads. Augusta puča laikā (19.- 21.08.) VDK dokumenti un daļa no aģentu jeb čekas ziņotāju kartotēkas (par 4800 personām)  nokļūst Latvijas Republikas rīcībā.  Pārējā kartotēka tiek izvesta uz Maskavu. (LPSR valsts drošības orgānos no 1953. gada 6. marta līdz 1987. gada 12. janvārim kopskaitā ir bijuši savervēti 22 926 aģenti, kgb.arhivi.lv)
  • 1994. gads. 5. Saeima pieņēma likumu “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”, nosakot, ka cilvēku vārdi, kuri iekļauti “čekas maisos”, nav izpaužami vēl 10 gadus;
  • 2004. gads. Ar minētā likuma grozījumiem VDK kartotēkas publiskošana tiek atlika vēl uz 10 gadiem;
  • 2014. gads. Ar minētā likuma grozījumiem tiek izveidota LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisija, vadītājs K.Kangeris;
  • 2015. gads. VDK zinātniskās izpētes komisija nāk klajā ar lēmumu - vēsturiskās patiesības, vārda brīvības un sabiedrības saliedētības vārdā Latvijas PSR dokumentus jānodod atklātībai un brīvai pētniecībai;
  • 2015. - 2018. gads. VDK dokumenti, kas līdz šim atradās Satversmes aizsardzības birojā (SAB), Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā, Iekšlietu ministrijā un Drošības policijā tiek nodoti Latvijas Nacionālajam arhīvam, tie ir vienkopus, un turpmāk būs arī publiski pieejami;
  • 2018. gada decembris -  informācija par LPSR Valsts drošības iestāžu personālu, LPSR VDK tālruņu grāmata un ārštata darbinieku kartotēka u.c. VDK aģentūras dokumenti pieejami Latvijas Nacionālā arhīvā, kā arī tīmekļa vietnē kgb.arhivi.lv.

Z.Valtere