Aicinām uz sarunu ar Kārli Kangeri - vēsturnieku un Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētes komisijas vadītāju
š.g. 10.septembrī plkst 18:30 Farnstr.6, 22335 Hamburgā
Par dalību lūdzam paziņot līdz š.g. 9.septembrim, rakstot uz e-pastu: projekti@latviesihamburga.de.
Pēc diskusijām - saviesīga pavakarēšana, tamdēļ priecāsimies par kādu līdzpaņemto groziņu kopīgajam galdam.
Par Dr.hist Kārli Kangeri
Kārlis Kangeris dzimis Augustdorfā, Vācijā. Izglītību ieguvis Minsteres latviešu ģimnāzijā. 1983. gadā Stokholmas universitātes Vēstures institūtā ieguvis filozofijas kandidāta grādu. 2002. gadā Latvijas Universitātē aizstāvējis doktora disertāciju “Latvija un tās iedzīvotāji vācu okupācijas varā” un ieguvis Dr.hist. zinātnisko grādu.
Kopš 2008. gada Kārlis Kangeris ir pētnieks LU Latvijas vēstures institūtā. Līdz 2015. gada 1. novembrim publicējis 94 zinātniskus rakstus, ir 4 grāmatu līdzautors, kā arī darbojies vairākos starptautiskos un nacionālos zinātniskos projektos, galvenokārt par tēmām, kas attiecas uz Otrā pasaules kara vēstures jautājumiem, pētot 20. gs. totalitāros režīmus, to darbību un sekas, kolaboracionismu.
Kārlis Kangeris ir uzņemts ārvalstu zinātniskās organizācijās un biedrībās – Zviedrijas vēsturnieku savienibā (Svenska Historiska Fōreningen), Baltijas vēstures komisijā Vācijā (Baltische Historische Kommision in Deutschland).
Kārlis Kangeris darbojies vairākās zinātnieku komisijās – Latvijas vēsturnieku komisijā (kopš 13.11.1998), komisijā “PSRS totalitārā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai” (kopš 10.11.2013.) Latvijas Okupācijas muzeja biedrības Vēstures un zinātnes komisijas loceklis (kopš 08.2007) un “Speciālās starpdisciplinārās komisijas par bijušās Valsts drošības komisijas dokumentu saglabāšanu, izmatošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konststēšanu” priekšsēdētājs (kopš 05.08 2014).
Kārlis Kangeris par savu pētniecības objektu izvēlējies sarežģītas, sabiedriski nozīmīgas, bet tajā pat laikā jūtīgas tēmas. Viņa pētījumi vienmēr bijuši objektīvi, arhīvu studijās balstīti un zinātniski pamatoti, kas ļāvis viņam kļūt par starptautiski atzītu vēsturnieku. Augstu vērtējama viņa sabiedriskā aktivitāte, nevairīšanās iesaistīties dažādu komisiju darbā un projektos.
Avots: LZA.LV