Sestdien, 2019. gada 2.martā Latviešu biedrības Hamburgā biedri devās ekskursijā uz Brēmenes “Ludwig Roselius Museum”, lai izzinātu, kā reiz varenā 1416. gadā Rīgā dibinātā Melngalvju biedrība vēsturiski ir saistīta ar pašreizējo Melngalvju brālību Brēmenē - "Compagnie der Schwarzen Häupter aus Riga".
Pateicamies par interesanto ekskursiju, atbildēm uz mūsu daudzajiem jautājumiem un patiesi sirsnīgo uzņemšanu Brēmenē: Melngalvju brālības biedriem - LR Goda konsulam Brēmenē un Lejassaksijā, tirgotājam Lucam H. Peperam; mantzinim un brālības Vecākā vietniekam (Oberkämmerer und Vertreter des Ältermanns), tirgotājam André Grobien, brālības arhivāram prof. Hansam Albrehtam Koham, kā arī muzeja “Museen Böttcherstraße” direktoram Dr.Frankam Šmitam.
Ko mēs uzzinājām...
Melngalvju brālība
- 1416.gads - Rīgā tiek dibināta Rīgas Melngalvju biedrība jeb brālība, kurā apvienojās neprecēti vācu tirgotāji. Melngavji bija arī Revalā (Tallinā), Dorpatā (Tartu), Novgorodā, Jaunpērnavā (Pērnavā). Mūsdienās vēl pastāv tikai 2 no šīm brālībām – melngalvji no Rīgas un Revalas.
- 1939.gads - saskaņā ar Molotova-Ribentropa paktu vācbaltiešiem bija jāpārceļas uz Vāciju. Rīgas Melngalvju biedrība tika likvidēta.
- 1961.gads - brālība tiek atjaunota Hamburgā – ar biedriem vēl no Rīgas laikiem.
- 1980.gads- brālība tiek ierakstīta Brēmenes biedrību reģistrā, mainot tās nosaukumu no „Rīgas Melngalvju brālība“ uz „Melngalvju brālība no Rīgas“- „Compagnie der Schwarzen Häupter aus Riga“.
- Laikiem mainoties, arī brālības statūti jeb šrāgas tika atbilstoši mainītas – tagadējās brālības biedriem nav obligāti jābūt dzimušiem Rīgā un ir atļauts arī precēties.
- Patreiz Brēmenes Melngalvju brālībā ir 23 biedri – Vācijas tirgoņi, kuru uzdevums ir saglabāt un kopt Melngalvju brālības vērtības, Hansas savienības tradīcijas un vēstures liecības.
- Melngalvju sanāksmju vieta ir „Haus Schütting“, kas atrodas pie Brēmenes tirgus laukuma.
- Ar „Compagnie der Schwarzen Häupter aus Riga“ atbalstu Rīgā tiek rīkots klasiskās mūzikas konkurss, kura laureāti tiek aicināti sniegt koncertu Brēmenē.
Melngalvju sudrablietu kolekcija. Rīgas Melngalvjiem bija tradīcija - tirgotājs, iestājoties brālībā, dāvināja tai kādu sudraba priekšmetu. 1915. gadā Rīgā sudrablietu kolekcijā bija 3400 izsmalcinātu priekšmetu. 1.pasaules kara laikā kolekcija tika aizvesta uz Krieviju un pēc kara Rīgā atgriezās tikai vairs daļa no sākotnējās kolekcijas. 1939.gadā, baltvāciešiem pārceļoties uz Vāciju, sudrablietas tika transportētas vispirms uz Gdaņsku un Poznaņu Polijā -baltvāciešu kultūras priekšmetu savākšanas punktiem, bet vēlāk uz citām uzglabāšanas vietām. Pēc 2.pasaules kara beigām sudrablietu kolekcija tika atrasta kādā no amerikāņu t.s. "collecting points" jeb "savākšanas punktiem" Vīsbādenā, taču liela daļa kolekcijas priekšmetu, kā arī Melngalvju biedrības arhīvs bija nozuduši. Līdz ar Melngalvju brālības reģistrāciju Brēmenes pilsētā, daļa no reiz varenākās Baltijas sudrablietu kolekcijas savu “mājvietu” atradusi “Ludwig Roselius Museum” Brēmenē. Šeit apskatāmi teju 40 galvenokārt Rīgā, Lībekā un Augsburgā 16.-20.gadsimtā izgatavotie sudraba priekšmeti.
Melngalvju brālības svētku reizēs sudraba kausi, paplātes u.c. galda piederumi no muzeja vitrīnām pārceļas uz svētku galdu, kur ik gadu piedzīvo savu "atdzimšanu", melngalvjiem piekopjot senās brālības tradīcijas.
Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, ekspozīcijā Sudraba kabinets arī ir apskatāmi 8 melngalvju sudrablietu kolekcijas priekšmeti.
Vērts izmēģināt...
✅Glezna, kurā attainota Vecrīga un Melngalvju nams visā savā krāšņumā, Vācijā izdoto pastmarku reprodukcijas ar Melngalvju namu un pat dzirkstošais vīns ar melngalvju ģērboni uz etiķetes - tas viss baudāms igauņa Volmāra von Taubes (Wolmar von Taube) vīna kantorī St.Petrus iepretim Ludviga Roseliusa muzejam.
✅Brēmenes tirgus laukumā netālu no Rolanda statujas, iepretim Rātsnamam atrodas kāds īpašs lūkas vāks - te iemetot monētu, savu dziesmu nodziedās kāds no 4 Brēmenes muzikantiem - ēzelis, suns, kaķis vai gailis.
