Šī gada 24. janvārī Hamburgā, Ejendorfas kapsētā notika Latvijas Universitātes platīna mecenāta Kurta Hāgena simtgadei veltīts piemiņas brīdis. Pasākumā piedalījās Latvijas vēstniece Vācijā Elita Kuzma, archibīskaps emeritus Elmārs Ernsts Rozītis, Latviešu biedrības Hamburgā priekšsēdis Dr. Andris Zemītis, Latvijas Universitātes Fonda pārstāvji un stipendiāti, kā arī Hamburgas latvieši. Ar muzikālu sniegumu piemiņas brīdi papildināja Hamburgā dzīvojošā latviešu koklētāja Zaiga Vilde.
Mecenāta dzīvesstāsts
Kurta Hāgena saknes rodamas Kurzemē, Liepājā un Aizputes pagastā, kur viņa vecāki – vācbaltieši – pavadīja jaunības gadus. Ģimene pārceļas uz Rīgu, kad Kurtam ir 9 gadi. Viņa tēvs nodarbojas ar tirdzniecību. Mācību laiks paiet Rīgas skolās: 11.vācu ģimnāzijā un 13.vācu pamatskolā, kuru Kurts pabeidz tās ordinatora Blūmentāla klasē. Pamatskolā vislabāk padodas dabas zinības, tāpēc turpmākais izglītošanās ceļš turpinās Rīgas pilsētas Vācu ģimnāzijas dabas zinību klasē, cītīgi apgūstot angļu valodu un aizrautīgi spēlējot tenisu no mācībām brīvā laikā. Ģimnāzijas laikā saņemta pase ārzemju ceļojumiem. Augstāko izglītību viņš iegūst Berlīnē un Vīnē. Tēlotājmākslas akadēmijā saņemts aktierspēles diploms. Kurts agri kļūst patstāvīgs. Kopš jaunības gadiem viņš pierod būt viens, vecākais brālis ātri apprecas un aiziet no ģimenes, vecāki izšķiras. Kurts nododas darbam.
Līdzās iemīļotajai aktierspēlei Vīnes Burgteātrī un kamerteātrī, viņš uzsāk ļoti veiksmīgu žurnālista karjeru, kas atnes viņam slavu un materiālu labklājību. Aktīvā radošā darbība aizpilda visu viņa dzīvi, neatliek laika ģimenes izveidošanai. Tā nu sanāk, ka mūža nogalē viņš paliek viens. Viņa atmiņa spilgti glabā bērnības un jaunības atmiņas, harmonisku ģimenes dzīvi un mācības Latvijā, ko viņš vienmēr ir uzskatījis par savu īsto dzimteni.
Darbīgā mūža laikā iekrātos līdzekļus viņš nolemj ziedot Latvijas augstākajai izglītībai, mērķtiecīgiem jauniešiem, kas, studējot Vācijas augstskolās, ne tikai padziļinās savas zināšanas pieredzes apmaiņā, bet arī sekmēs vācu un latviešu kultūru mijiedarbi un savstarpēju bagātināšanos.
Piemiņas brīdī Dr. Zemītis nolasīja Latvijas Goda konsules Vācijā – senatores h.c. Dr. Sabīnes Zommerkampas-Homanes atmiņas par tikšanos ar mecenātu Hāgenu viņa mūža nogalē, kad tika sastādīts testaments. Zommerkampas-Homanes kundze stāsta, ka nu jau gandrīz pirms 17 gadiem viņa saņēmusi tālruņa zvanu no kāda vīra, kurš teicis, ka steidzamā kārtā grib novēlēt savus naudas līdzekļus Latvijas studentiem. Tikšanās reizē vecā vīra pieticīgais izskats neliecinājis, ka viņam būtu lieli līdzekļi, un tomēr ticams šķitis viņa stāstītais.
Tā 1999.gadā visus savus iekrājumus aptuveni 2,4 mlj. eiro apmērā Kurts Hāgens novēlējis Latvijas Universitātei, lai tās talantīgākajiem studentiem būtu iespēja gūt pieredzi Vācijas augstskolās.
Dāsns novēlējums
No mecenāta ziedotā kapitāla peļņas procentiem un dividendēm tiek izmaksāta Kurta Hāgena stipendija, kas ir paredzēta viena semestra studijām kādā no Vācijas augstskolām. Latvijas vēstniece Vācijā Elita Kuzma savā uzrunā piemiņas pasākumā uzsvēra mecenāta Hāgena, kura dzīvesstāstā atspoguļojas Eiropas 20.gs. traģiskā vēsture, novēlējuma lielo ieguldījumu abu valstu divpusējo attiecību veicināšanā, norādot, cik svarīga ir dotā iespēja studentiem papildināt zināšanas un gūt pieredzi Vācijas izglītības iestādēs.
Līdz šim stipendiju ir saņēmuši jau 4 Latvijas Universitātes studenti – Kintija Auziņa un Olga Senkāne no LU Vēstures un filozofijas fakultātes, Elīna Didrihsone no LU Bioloģijas fakultātes un Toms Rēķis no LU Ķīmijas fakultātes. Par stipendijas īpašo nozīmību runā tās saņēmēji.
Filozofijas doktora studiju programmas studente Olga Senkāne stāsta: “Baltijas senākās augstskolas – Greifsvaldes Universitātes Filozofijas fakultātei ir sena vēsture un tradīcijas. Esmu vairākas reizes tur stažējusies kā literatūrzinātniece. Universitātei ir brīnišķīga bibliotēka, kur esmu iecerējusi pavadīt lielāko daļu sava laika, apzinot sekundāro literatūru par F. Kafkas un H. Heses filozofiskā žanra darbiem, kā arī teorētiskus pētījumus par diskursīvās (jēdzieniskās) un tēlainās domāšanas attiecībām filozofiska skatījuma vai pat sistēmas atklāsmē.” Olga atzīst, ka finansiālais nodrošinājums ļauj veselu semestri nedomāt par citiem darbiem un pienākumiem, bet pilnībā koncentrēties promocijas darba rakstīšanai.
Stipendiāts Toms Rēķis stāsta: “Pateicoties LU Fondam un Kurta Hāgena stipendijai, varu daļu sava doktora darba pētījumu veikt Magdeburgā, Maksa Planka Institūtā, kas ir viena no, ja ne pati prestižākā zinātniskā institūcija Vācijā. Pētnieciskais darbs saistīts ar optiski aktīvu zāļu vielu cietfāžu izpēti un to īpatnībām. Abi profesori, kuru vadībā darbojos, šajā ķīmijas apakšnozarē ir vieni no labākajiem pasaulē. Iegūtā pieredze ļaus paplašināt Fizikālās ķīmijas katedras pētniecības grupas kompetences sfēras, un pavadītais laiks Vācijā dos iespēju attīstīt turpmāku starptautisku sadarbību.”
Trīs saujas Latvijas smilšu
Tā kā mecenāts tika apglabāts bez svinīgas izvadīšanas ceremonijas, notikušajā piemiņas brīdī arhibīskaps emeritus Rozītis iekļāva arī apbedīšanas rituālu. Ar trīs saujām Latvijas smilšu uz kapa, un, vienojoties kopīgā Svētajā lūgšanā, noslēdzās mecenātam Kurtam Hāgenam veltītais piemiņas brīdis. Pelēkajā un mazliet drēgnajā atkušņa dienā sveces izstaroja īpašu gaišumu. Pie kapa plāksnes gulstošie sarkanbaltsarkanie ziedi klusi atgādināja par tik mīļo dzimteni. Akmenī iekaltais lai nes vēstījumu nākamajām paaudzēm!
Cilvēka mūžs ir par īsu, lai īstenotu tālejošus, sabiedrības nepārtrauktu garīgu attīstību sekmējošu mērķus. Latvijas Universitātes mecenātam Kurtam Hāgenam ir izdevies pārvarēt laika un telpas robežas. Viņa sapņus un ieceres divu tautu kultūru mijiedarbībā piepilda nākamās paaudzes, patiesā cieņā un apbrīnā godinot šī neparastā cilvēka vārdu.
Autors: Toms Rēķis, Kurta Hāgena stipendiāts